Ne mežs, ne tīrums - ko darīt?
Īpašumā var nonākt ne tikai kopti lauki vai vareni meži, bet arī zeme, kura noaugusi kārkliem, blīgznām un citiem krūmiem. Kā saprast, kas īsti tev pieder un ko ar to iesākt?
Kur meklēt informāciju
Pirmais, kur meklēt detalizētas ziņas par to, kas veido tavu īpašumu, ir Valsts zemes dienesta portāls kadastrs.lv. Tur apskatāma kadastra izziņa, kurā ir zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem jeb eksplikācija.
Portālā uzzināsi, cik hektāru tev ir, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamās zemes, turklāt ar vēl smalkāku sadalījumu – cik no tās aramzeme, ganības, augļudārzs utt. Varēsi apskatīt arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības novērtējumu ballēs.
Protams, tur atspoguļotas arī citas kategorijas – kā zeme zem ēkām, purvāji, krūmāji, meža zeme u. c. Šo informāciju par savu īpašumu vari apskatīt bez maksas, savukārt, ja interesējies par potenciālu pirkumu, tad kadastra izziņa būs maksas pakalpojums.
Kāpēc izpētīt, kas rakstīts dokumentos
Varētu šķist – kas tur ko pētīt?! Dabā jau viss labi redzams un saprotams. Tomēr ir gadījumi, kad, piemēram, īpašnieks, nepārliecinoties par konkrētā zemesgabala statusu un domājot, ka tie tik tādi krūmi vien ir, teritoriju attīra, izzāģē, rekultivē, bet, izrādās, pēc papīriem tas bija mežs.
Šāda rīcība tad tiek uzskatīta par nelikumīgu meža izciršanu, par kuru dārgi nāksies samaksāt. Pat tad, ja soda naudas vietā lemj par labu kompensācijai iestādīt līdzvērtīgu mežu citā teritorijā, – cik darba, laika un arī naudas tas prasīs! Savukārt, ja redzi, ka portālā kadastrs.lv konkrētā teritorija ir reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet realitātē tur ir neizbrienami brikšņi un krūmi, tad, ļoti iespējams, tu jau maksā vai maksāsi par to paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo tā skaitīsies nekopta lauksaimniecības zeme.
Tam, vai šādas zemes tiek vai netiek koptas, seko līdzi Lauku atbalsta dienests, reizi gadā apsekojot tās teritorijas, kas Valsts zemes dienesta reģistros ir noteiktas kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Jā, arī tad, ja neesi un negrasies pieteikties platību maksājumiem, tavs pienākums ir šo zemi atbilstoši kopt. Dienests informāciju nodod pašvaldībai, un tā jau tālāk aprēķina lielāku nodokļu likmi nekā par kopto zemi.
Šādas sankcijas tev nedraud tikai tādā gadījumā, ja mērnieks jau zemes uzmērīšanas brīdī konkrēto apgabalu ir reģistrējis kā krūmāju. Lai tas tāds skaitītos, uz šīs zemes tajā brīdī bija jādominē kokaugiem (kārkliem, krūkļiem, sausseržiem, irbenēm, segliņiem, korintēm, lazdām, paegļiem, pīlādžiem, ievām), kas veido vairākus līdz sešiem metriem augstus stumbrus.
Pats par krūmāju savu aizaugušo lauksaimniecības zemes nostūri tu nodēvēt nevarēsi. Krūmāju tu vari atstāt arī augam, tikai tad, piemēram, nevarēsi to pieteikt platībmaksājumiem. Un kopumā šāda aizaugusi teritorija – ar vai bez sodiem un sankcijām – visdrīzāk tev nesīs maz labuma, tāpēc vērts padomāt, ko ar to varētu iesākt. Versijas ir, taču te uzreiz jābrīdina, ka tās visas prasīs aptuveni līdzīgus un nebūt ne mazus ieguldījumus – līdz pat 2000 eiro par hektāru.
3 versijas, ko darīt tālāk
Pirmā versija: novākt apaugumu, rekultivēt teritoriju un atgriezt to lauksaimnieciskās darbības apritē. Te noteikti ir svarīgi saprast, cik auglīga un perspektīva ir šī zeme. Turklāt jābūt jau gatavam plānam, ko ar zemi tālāk darīsi – kā un ar ko apstrādāsi, ko sēsi/stādīsi utt. Ja tikai pēc rekultivācijas sāksi domāt, paies gadi, krūmu atvases atkal izaugs un drīz vien nāksies ieguldīt tikpat lielus līdzekļus un spēkus, lai šo nogabalu atkal sakoptu.
Atceries par sakārtoto platību painformēt arī pašvaldību, lai turpmāk tev nevajadzētu maksāt paaugstināto nodokli.
Otrā versija: iet mežsaimniecisko ceļu. Vispirms jau šo teritoriju var transformēt par plantācijas audzi. Vienkāršoti skaidrojot – tas ir pārejas posms no krūmāja uz mežaudzi. Tam gan ir noteikti kritēriji, un gluži visi brikšņi nederēs. Uz hektāru jābūt noteiktam konkrētam koku skaitam – ne mazāk kā 1000 priedēm, 500 cietajiem lapu kokiem vai 800 pārējām sugām. Tāpat kokaugi nevar būt vecāki par 23 gadiem.
Atceries, ka viss, kas saistīts ar mežu, ir Valsts meža dienesta atbildība, neaizmirsti nokārtot nepieciešamās formalitātes! Plantāciju audzei ir vairākas priekšrocības. Kokus īpašnieks drīkst cirst pēc saviem ieskatiem jebkurā vecumā, un to ciršanai nav nepieciešams apliecinājums. Tāpat plantācijas audze netiek aplikta ar īpašuma nodokli.
Svarīgi, ka īpašnieks to jebkurā brīdī, kad koki ir sasnieguši vajadzīgo biezību, augstumu, platību un citus kritērijus, var pabeigt reģistrēt par mežaudzi vai tomēr nosliekties par labu lauksaimnieciskajai darbībai un rekultivēt šo teritoriju. Ja teritorija tiks reģistrēta kā meža zeme, to atgriezt lauksaimniecībā vairs nebūs iespējams.
Precīzāk – būs, bet tikai ar nosacījumu, ka tas jākompensē ar meža izveidi citā sava īpašuma teritorijā. Turklāt uz mežaudzi jau attieksies visas Meža likumā noteiktās prasības kopšanai, ciršanai utt.
Apvidus un nākotne
Lai saprastu, uz kuru pusi izdevīgāk raudzīties, vajadzīgs plašāks skatījums – kādā apvidū šī zeme atrodas, kādi ir tavi nākotnes plāni. Ja nekoptais nelielas platības lauksaimniecības zemes pleķītis ir mežu ielokā, tad nez vai prātīgi būtu domāt par laukkopību (ja nu vienīgi tev plānā nav kāda īpaša mazās platībās labi pelnoša kultūra).
Padomā – kad visapkārt meži, tavi sējumi būs īstas dzīres visiem izsalkušajiem meža zvēriem. Šādā situācijā atbilstošāk būtu apdomāt vispirms jau iespēju šo zemi reģistrēt kā plantāciju audzi, bet, ja ir iespējas un vēlme, tālāk jau arī par mežaudzi. Savukārt, ja krūmu pudurim visapkārt auglīgi tīrumi, tad, iespējams, labākais ceļš ir to attīrīt un izmantot lauksaimniecībā vai, piemēram, iznomāt blakusesošajiem lauksaimniekiem.
Zemes lauksaimniecības reģionos ir tik, cik ir. Ja vien tavs pleķītis nav purvains un nederīgs apstrādei, tad gribētāji to apsēt – iegādājoties vai nomājot – noteikti būs. Lauksaimniecības zemes tirgus kopumā ir stabils, ar mērenu, bet augšupejošu līkni. Tajā pašā laikā meža zemei, kuras lielākā vērtība ir uz tās augošie koki, cena ir nestabila un var ļoti strauji mainīties.
Ja plānu nav – atdali un pārdod
Ja šķiet, ka neviens no minētajiem ceļiem īsti nav pa prātam un nākotnes plānu šim zemesgabalam nav, pastāv trešā versija – atdalīt šo apgabalu un pārdot. Atkarībā no tā atrašanās vietas un citiem raksturlielumiem tas var ieinteresēt kā lauksaimniekus, tā meža apsaimniekotājus.
Īpašuma sadalīšana gan nav īss process – sarežģītākos gadījumos tas var aizņemt līdz pat gadam. Vispirms par to ir jāinformē pašvaldība, iesniedzot tajā sadales shēmu, kurā norādīts, kas tiks sadalīts un kādā veidā. No šā gada pašvaldībām šādos gadījumos vairs nav pirmpirkuma tiesību, taču tām joprojām ir teikšana, vai tavas sadales ieceres atbilst teritorijas plānojumam.
Tad jāsagaida vietvaras atļauja, vai un uz kādiem nosacījumiem to drīkst darīt. Piemēram, katrai pašvaldībai ir sava minimālā platība, kas drīkst veidoties sadalīšanas rezultātā. Kad vietvara izdevusi tehniskos noteikumus īpašuma sadalei, var raudzīties pēc mērnieka. Lai izvairītos no papildu izdevumiem, vienmēr labāk izvēlēties speciālistu no sava reģiona.
Mērnieks saskaņā ar pašvaldības noteikumiem organizēs sadali, veiks mērījumus un saskaņojumus ar iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, sazīmēs robežu plānus. Pēc tam informācija tiks aktualizēta Valsts zemes dienestā un Zemesgrāmatā, un tev būs vēl viens īpašums ar savu kadastra numuru. Atsevišķos gadījumos šo procesu uzņemas organizēt arī ieinteresētais pircējs.
